Teachers of LLU

Mums, diemžel, sava darba nav izdevies izmantot CLIL, jo stradajam tikai ar latviešu studentu grupam, Kadreiz musu augstskola bija ari krievu tautibas studentu grupas; tajas visi macibu priekšmeti tika apguti krievu valoda. Latvijai, iestajoties ES, starptautisku studentu grupu veidošana butu loti velama. Šajas grupas, macot studentiem specialos priekšmetus, varetu izmantot anglu, vacu vai krievu valodas. Musu universitate ir macibu speki, kuri parvalda šis svešvalodas. Protams, varetu but ari sadarbiba ar svešvalodu pasniedzejiem. Mes atbalstam CLIL ieviešanu musu augstskola. Tas butu labs risinajums, lai gan studenti, gan pasniedzeji varetu gut pieredzi no citu valstu studentiem un pasniedzejiem, ka ari iegut vairak informaciju par sasniegumiem citas valstis, zinatne, kultura un izglitiba.

Kaspars Vartukapteinis, Dr. Sc.ing
Vilnis Gulbis , Dr. Sc.ing
Dainis Berjoza, Dr. Sc.ing
Ludis Peks, Dr. Sc.ing, Dr. paed
Anita Aizsila, Dr. paed
Natalja Ogurcova, Mag.paed
Aija Petersone, Mag.paed
Ilmars Dukulis, Mag.ing
Juris Priekulis, Dr.Sc.ing

Teachers of the LLU having some CLIL experience

Stradat ar studentiem no citam valstim, kuri runa anglu valoda, ir ne vien interesanti, bet ari lietderigi. Šads darbs palidz pilnveidoties mums pašiem, uzzinat daudz jaunu par attiecigo valsti, tas kulturu, paražam un ari informet arvalstu studentus par mums, musu augstskolu un musu valsti. Saskarsme ar svešvaloda runajošiem cilvekiem, mums ir iespeja papildinat savas zinašanas attiecigaja svešvaloda. Pagaidam šads darbs musu augstskola nav ieviests masveidigi. Mes esam stradajuši parsvara ar individualiem studentiem no citam valstim, kuri šeit ir bijuši apmainas programmas.

Vija Dišlere, Dr. paed.
Ilze Liepina, Mag.paed

Employers

Šodien Latvija loti nepieciešami specialisti, kuri parvalda svešvalodas ne vien sarunu valodas, bet profesionala limeni. Jaunajiem specialistiem jabut kompetentiem gan sava specialitate, gandari svešvalodas, jo bez ta šobrid musu valsti gruti iztikt. Mums arvien vairak veidojas sadarbiba ar arvalstim, tadel ši problema ir loti aktuala. Darba deveji noteikti izvelesies cilveku, kurš ir kompetents svešvaloda, ja bus pieteikušies vairaki kandidati. Mes joprojam izmantojam tulku palidzibu, kaut gan ari paši cenšamies uzlabot savas svešvalodu zinašanas.

Andris Ravinš, Jelgavas Domes priekšsedetajs
Guntis Licitis, “Poliurs” izpilddirektors
Mareks Šlihta, Bauskas rajona padomes Attistibas un planošanas nodalas galvenais specialists
Roberts Šneiders, SIA “Witraktor” servisa dalas vaditajs
Aivars Taurinš, “SCHENKER” Stinnes Logistics izpilddirektors, Latvijas muitas brokeru asociacijas Prezidents
Visvaldis Radelis, “Seamen’s Centre” direktors
Aigars Laizans, A/s “Preses nams” Viceprezidents, komercdirektors.

Teachers of the LLU, teaching courses in English

Mums ir neliela pieredze macit kursus anglu valoda jaunaja programma, kura tika atverta LLU pirms trim gadiem “Iestažu un uznemumu arejie sakari” . Šo programmu beidzot, studenti iegust arejo sakaru strukturvienibas vaditaja kvalifikaciju. Vairaki kursi tiek lasiti anglu valoda. Mums šads darbs liekas loti vajadzigs un interesants. Protams, ir gruti, jo jasagatavo visi nepieciešamie macibu materiali svešvaloda. Ta ka studentiem, kuri stude šaja programma, ir pietiekoši augsts limenis anglu valoda, ar ipašam problemam neesam sastapušies, tomer mums pašiem nepartraukti jaturpina papildinat savas zinašanas gan svešvalodas, gan attiecigaja macibu kursa.

Gunita Mazure, Mag.paed
Larisa Turuševa, Mag. paed
Baiba Apermane, Mag.philol

Students, who have some CLIL experience

“ Es velos piedalities studentu apmainas programma, jo uzskatu, ka ta ir loti laba iespeja studentiem iepazit citu valsti, tas kulturu un cilvekus. Dažkart ir vertigi redzet to, ka cilveki dzivo cita valsti, jo tad var salidzinat un redzet, kas mums Latvija ir labaks neka cita valsti. Iespeja studet arvalstu augstskola sniedz ari priekšstatu, ka studenti dzivo citur. Vai mes esam citadaki, vai tadi paši.
Nenoliedzami studijas arvalstis uzlabo svešvalodu zinašanas, iemaca integreties jauna vide, sabiedriba, ka ari veicina izpratni par citu valstu kulturu un identitati
Man ši apmaina sniegtu priekšstatu par augstakas izglitibas sistemu, norisi un kvalitati Somija. Katra pieredze ir ka bagatiba, kas palidz komunikacija ar citu valstu parstavjiem. Ja es stradašu atbilstoši savai kvalifikacijai, tad ši pieredze bus nenovertejama”
Inese Vigante, SZF, 3.kurss

“ Domaju, ka CLIL ka macibu veids ir loti saistošs un perspektivs tiem, kuri patiešam velas apgut svešvalodas un iegut priekšstatus par citu valstu kulturu. Sakuma likas nedaudz biedejoši, ka priekšmeti bus jaapgust angliski, tacu velak tas škita pat aizraujoši. Un kur vel prieks par to, ka ar katru temu var saprast aizvien vairak, spej jau angliski pierakstit stastito un arvien brivak izteikt savas domas angliski”

Aiga Linde, SZF, 1. kurss

Students with no CLIL experience

“ Ar CLIL izglitibas programmu nav bijusi saskarsme. Šadas programmas lauj apgut valodu un iepazit cilveku mentalitates. Macoties priekšmetus viena valoda, cilveks iemacas domat šaja valoda un tas dzive noder”
Dainis, TF, 2. kurss

“ No draugiem esmu šo to dzirdejis.... CLIL butu noderiga studentiem, jo palidzes attistit anglu valodas zinašanas. Noderigi butu zinat daudz specialo terminu anglu valoda”
Ingus, TF, 2. kurss

“ Manam draugam bija saskarsme ar CLIL un, pamatojoties uz vina iespaidiem, es domaju, ka musu universitate vajag ieviest CLIL”
Aleksandrs Borlabko, TF, 2. kurss

“ Lidz šim man nav bijusi pieredze ar CLIL. Es domaju, ka musu fakultate deretu izveidot vienu starptautisku grupu. Tas celtu fakultates p[popularitati, ka ari studentiem tiktu dota iespeja iegut starptautisku izglitibu”
Janis Agapovs, TF, 2.kurss

PowerPoint slides with survey details (click here)